Ēku infrastruktūra – Tehniskā apkalpošana
Ēku un būvju inženiertīklu tehniskā apkalpošana – viens no darbības virzieniem uzņēmumam “Remeks Delta”, kurā grupa "Remeks" darbojas kopš 2001.gada.
Ēku un būvju inženiertīklu tehniskā apkalpošana – tas ir organizatorisko un tehnisko pasākumu savstarpēji saistīts kopums, kurš nodrošina projektā paredzēto ēku un būvju konstrukciju funkcionalitātes uzturēšanu, un tā sastāvā ietilpstošo inženiersistēmu uzturēšanu objekta ekspluatācijas procesā.
Tehniskās apkalpošanas objekti ir:
-
iekšējie un ārējie elektriskie spēka tīkli, tai skaitā transformatoru punkti, sadales ietaises, kabeļu un gaisvadu līnijas
-
iekšējie un ārējie elektriskie apgaismošanas tīkli, tai skaita avārijas apgaismošana un vizuālās reklāmas objekti
-
apkures sistēmas, ietverot sevī lokālās apkures ierīces neatkarīgi no kurināmā veida;
-
auksta un karstā ūdensapgādes sistēmas;
-
kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;
-
gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas;
-
elektronisko sakaru iekšējie tīkli;
-
apsardzes sistēmas, videonovērošanas, piekļuves kontroles un uzskaites sistēmas;
-
ugunsdrošības signalizācijas sistēmas un piespiedu ugunsdzēšanas sistēmas;
-
pasažieru liftu un kravu pacēlājsistēmas;
-
objekta infrastruktūras vadības automatizētās sistēmas - “Building Management System (BMS)”;
-
ēku konstrukciju elementi (pamati, sienas, pārsegumu, kāpnes, vārti, durvis, logi, iekšējās apdares elementi u.t.t.);
-
speciālās būves (telekomunikāciju torņi un masti, elektropārvades līniju balsti, nesošās metālkonstrukcijas u.t.t.).
Tehniskās apkalpošanas darbi dalās 5 funkcionālās grupās:
1.Tehniskā stāvokļa monitorings, t.i. konstrukciju, inženiersistēmu, iekšējās vides komforta līmeņa un dzīves apstākļu drošības tehniskā stāvokļa kontrole ar noteiktu periodiskumu.
2.Darbaspēju uzturēšana, noteikto drošības un komforta parametru nodrošināšana – reglamentētie profilaktiskie un remontdarbi, iekārtu tehnisko parametru laika sezonas noregulēšana, noregulēšana saskaņā ar ekspluatācijas instrukcijām un pēc monitoringa rezultātiem, ārkārtas situāciju (avāriju) seku novēršana.
3.Objekta un tā sastāvā ietilpstošo iekārtu tehnisko pasu noformēšana: sastādīšana, atskaišu un izpild dokumentācijas sistematizācija un glabāšana, kurā atspoguļots objekta faktiskais stāvoklis no tā nodošanas ekspluatācijā, par paveiktajiem remontdarbiem un darbiem, kuri saistīti ar noregulēšanu.
4.Tehniskā stāvokļa izmaiņu analīze visā ekspluatācijas laikā un priekšlikumu izstrādāšana, lai uzturētu un efektīvi izmantotu ar optimāliem izdevumiem ekspluatācijas īpatnības.
5.Tehniskās apkalpošanas izmaksu plānošana nākamajam periodam.
Lai paaugstinātu pasākumu efektivitāti tehniskās apkalpošanas jomā, klientam tiek piedāvāts papildus darbu kopums, kurš ir saistīts ar tekošo ekspluatāciju:
-
objekta ekspluatācijas organizatorisko un tehnisko normatīvu izstrādāšana;
-
energoresursu patēriņa uzskaite;
-
energoresursu patērēšanas kārtības saskaņošana ar piegādātājiem, piegādāto energoresursu kvalitātes kontrole;
-
pasākumu izstrādāšana un realizācija energoresursu patēriņa optimizācijai, konstrukciju un inženiersistēmu modernizācijai;
-
trešo personu garantijas saistību koordinācija un nodrošināšana celtniecības - montāžas darbu veikšanā, materiālu un iekārtu piegādē.
Tehniskās apkalpošanas darbu sastāvs, apjoms un periodiskums tiek noteikts saskaņā ar ēku un būvju ekspluatāciju reglamentējošo normatīvu aktu un tehnisko normatīvu prasībām katram konkrētam objektam, ņemot vērā tehniskās īpatnības un faktisko stāvokli uzsākot apkalpošanu.
Objekta tehniskās īpatnības un faktiskais stāvoklis tiek noteikts pēc ekspertu apsekošanas rezultātiem, kuru saskaņojot ar klientu, organizē “Remeks Serviss”.
Visā ēkas ekspluatācijas laikā inženiertīklu tehniskās apkalpošanas darbu kopums nodrošina:
-
celtniecības konstrukciju un tajā ietilpstošo inženiersistēmu drošu un nepārtrauktu izmantošanu;
-
atbilstību likumdošanas aktiem un tehniskā projektā noteiktajiem vides komforta parametriem;
-
informācijas ticamību par tā faktisko tehnisko stāvokli tekošajā laika periodā;
-
izdevumu optimizāciju, kuri saistīti ar tehnisko ekspluatāciju tekošajā laika periodā un nākošajiem remontiem;
-
izdevumu prognozēšanas iespējas, kuri saistīti ar tehnisko ekspluatāciju un remontiem nākamajos periodos;
-
iespēju maksimāli īsā laikā novērst ārkārtas situāciju (avāriju) sekas.
